Obstruktīva miega apnoja (OMA) ir diezgan izplatīta slimība, kas ievērojami pasliktina cilvēka pašsajūtu un skar līdz pat 10% no populācijas. Šī slimība bieži paliek nediagnosticēta, bet ir gandrīz tikpat izplatīta kā diabēts. OMA var skart cilvēku jebkurā vecumā, bet īpaši bīstama tā ir jaunībā un pusmūžā.
OMA laikā elpceļi tiek nosprostoti un tādejādi rada pauzes elpošanā. To sauc par obstruktīvu jeb perifēru apnoju. Obstruktīva miega apnoja ir atpazīstama ar skaļu krākšanu un klusuma pauzēm starp krācieniem. Partneris vai ģimenes locekļi var novērot ne tikai skaļu krākšanu, bet krākšanu un smakšanu un tik pat labi izmisīgu cīņu pēc ieelpas, kamēr cilvēks ir aizmidzis.
Miegā ķermeņa muskulatūra, ieskaitot rīkles muskuļus un mīkstās aukslējas, atslābst, un mēles pamatne pavirzās atpakaļ, daļēji nosprostojot augšējos elpošanas ceļus. Taču smadzenes turpina raidīt signālus mūsu svarīgākajam ieelpošanas muskulim - diafragmai un liek tai turpināt darboties. Elpošanas ceļos rodas negatīvs spiediens, tie sašaurinās un pēc tam nosprostojas pavisam.
Vairāk kā 10 elpas aizturēšanas (apnojas) gadījumi, katrs no kuriem ilgst vairāk nekā 10 sekundes vienā miega stundā, var izraisīt organismā bīstamu spriedzi, kā rezultātā ķermenis nesaņem pietiekamu skābekļa daudzumu. Organisms pats atbrīvojas no elpas trūkuma, sūtot trauksmes signālu smadzenēm. Mediķi pielīdzina šo kritisko stāvokli pēkšņai pamodināšanai. Šo patoloģisko procesu sauc par miega fragmentāciju. Vairumā gadījumu cilvēks pilnīgi neatmostas, un pats par notiekošo neko nezina.
Simptomi
Krākšana cilvēkam var turpināties vairākus gadus, radot nopietnas raizes partnerim. Naktīs viņš pārstāj elpot, un guļamistabā iestājas klusums. Dažreiz tas ilgst dažas sekundes, bet dažreiz ilgāk par minūti.
Elpai ar eksplozīvu krācienu atgriežoties, krācējs dažreiz pēkšņi pamostas, taču pats neko nav jutis. Tā tas var turpināties visu nakti. No rīta cilvēks ir saguris, jūt galvas sāpes. Dienā viņu moka nogurums un miegainība. Ir grūti izturēt slodzi un koncentrēties, reizēm zūd pašsavaldīšanās. Noguruma dēļ cilvēks neiesaistās sociālos pasākumos. Iespējama pat aizmigšana pie stūres.
Galvenie - naktī:
- skaļa nepārtraukta krākšana;
- elpas trūkums, smakšana;
- nemierīgs miegs (grozīšanās);
- bieža urinācija.
Citi simptomi un pazīmes:
- pārmērīga miegainība;
- galvassāpes no rītiem;
- paaugstināts asinsspiediens,
- depresija un uzbudināmība,
- liekais svars.
Sekas
Pastāvīgs skābekļa trūkums naktī kaitē dzīvībai svarīgiem orgāniem, tādiem kā sirds un smadzenes. Rezultātā, ar gadiem bieži parādās slimības ar augstu mirstības risku: arteriālā hipertonija, stenokardija, sirds aritmija nakts laikā, miokarda infarkts, insults, vielmaiņas traucējumi. Miegainības dēļ ievērojami pazeminās cilvēka darba spējas, dzīves kvalitāte, kā arī OMAS slimnieki septiņas reizes biežāk iet bojā satiksmes negadījumos.
Neārstētas miega apnojas sekas:
- miegs nesniedz atpūtu
- stipra miegainība dienā
- nepadarīti darbi
- pasliktināta dzīves kvalitāte
- vielmaiņas traucējumi
- liekais svars
- asinsspiediena celšanās
- stenokardijas
- nakts aritmijas
- miokarda infarkts
- insults
Ārstēšanas iespējas
Miega apnojas terapijas mērķis ir novērst elpas trūkumu naktī un atjaunot veselīga miega struktūru.
Pēc diagnostikas tiek izvēlēta viena no 4 ārstēšanas metodēm vai kombinētas dažādas.
Miega higiēna pacientiem, kuriem krākšana ir primāra (bez apnojām) un neietekmē viņu veselību, ietver: gulēšanas ieradumu mainīšanu, svara samazināšanu, pasākumus deguna elpošanas uzlabošanai, miega pozas terapiju.
Mutes aparatūras nedaudz pavirza uz priekšu apakšžokli un to fiksē, tādējādi paplašinot elpošanas ceļus mēles saknes līmenī. Tās tiek pielāgotas zobu formai un gatavotas katram pacientam individuāli. Tiek izmantotas pie primāras krākšanas vai vieglas miega apnojas formas.
Ķirurģiska krākšanas un OMA ārstēšana parasti ir samērā komplicēta un ar neapsolāmu rezultātu. Tomēr mūsdienās ir iegūta pietiekami liela izpratne par krākšanu un OMA, lai spētu veiksmīgi veikt precīzu diagnostiku un izstrādātu katram pacientam individuālu ķirurģijas plānu, ja konkrētajā gadījumā operācija ir iespējama. Veiksmīgas ķirurģijas pamatā ir rūpīga pacientu atlase. OMA un krākšanas gadījumos ķirurģiju iesakām kā ārstēšanas veidu, ja citas ārstēšanas metodes nevar pielietot vai pacients vēlas operāciju un pēc izmeklējumu veikšanas konstatēts, ka operāciju ir iespējams veikt.
CPAP terapijas aparāti (Continuous Positive Airway Pressure) ir domāti vidēji smagu un smagu miega apnojas formu ārstēšanai. Tās ir nelielas ierīces, kas ar vieglas gaisa plūsmas palīdzību novērš krākšanu un elpceļu nosprostošanos. Iekārta pilnībā pārtrauc krākšanu un apnojas epizodes, bet ne visi cilvēki spēj pierast pie ierīces. Jo smagāka miega apnojas forma, jo vieglāk ir pierast pie CPAP terapijas.
Simptomi
Krākšana cilvēkam var turpināties vairākus gadus, radot nopietnas raizes partnerim. Naktīs viņš pārstāj elpot, un guļamistabā iestājas klusums. Dažreiz tas ilgst dažas sekundes, bet dažreiz ilgāk par minūti.
Elpai ar eksplozīvu krācienu atgriežoties, krācējs dažreiz pēkšņi pamostas, taču pats neko nav jutis. Tā tas var turpināties visu nakti. No rīta cilvēks ir saguris, jūt galvas sāpes. Dienā viņu moka nogurums un miegainība. Ir grūti izturēt slodzi un koncentrēties, reizēm zūd pašsavaldīšanās. Noguruma dēļ cilvēks neiesaistās sociālos pasākumos. Iespējama pat aizmigšana pie stūres.
Galvenie - naktī:
- skaļa nepārtraukta krākšana;
- elpas trūkums, smakšana;
- nemierīgs miegs (grozīšanās);
- bieža urinācija.
Citi simptomi un pazīmes:
- pārmērīga miegainība;
- galvassāpes no rītiem;
- paaugstināts asinsspiediens,
- depresija un uzbudināmība,
- liekais svars.
Sekas
Pastāvīgs skābekļa trūkums naktī kaitē dzīvībai svarīgiem orgāniem, tādiem kā sirds un smadzenes. Rezultātā, ar gadiem bieži parādās slimības ar augstu mirstības risku: arteriālā hipertonija, stenokardija, sirds aritmija nakts laikā, miokarda infarkts, insults, vielmaiņas traucējumi. Miegainības dēļ ievērojami pazeminās cilvēka darba spējas, dzīves kvalitāte, kā arī OMAS slimnieki septiņas reizes biežāk iet bojā satiksmes negadījumos.
Neārstētas miega apnojas sekas:
- miegs nesniedz atpūtu
- stipra miegainība dienā
- nepadarīti darbi
- pasliktināta dzīves kvalitāte
- vielmaiņas traucējumi
- liekais svars
- asinsspiediena celšanās
- stenokardijas
- nakts aritmijas
- miokarda infarkts
- insults
Ārstēšanas iespējas
Miega apnojas terapijas mērķis ir novērst elpas trūkumu naktī un atjaunot veselīga miega struktūru.
Pēc diagnostikas tiek izvēlēta viena no 4 ārstēšanas metodēm vai kombinētas dažādas.
Miega higiēna pacientiem, kuriem krākšana ir primāra (bez apnojām) un neietekmē viņu veselību, ietver: gulēšanas ieradumu mainīšanu, svara samazināšanu, pasākumus deguna elpošanas uzlabošanai, miega pozas terapiju.
Mutes aparatūras nedaudz pavirza uz priekšu apakšžokli un to fiksē, tādējādi paplašinot elpošanas ceļus mēles saknes līmenī. Tās tiek pielāgotas zobu formai un gatavotas katram pacientam individuāli. Tiek izmantotas pie primāras krākšanas vai vieglas miega apnojas formas.
Ķirurģiska krākšanas un OMA ārstēšana parasti ir samērā komplicēta un ar neapsolāmu rezultātu. Tomēr mūsdienās ir iegūta pietiekami liela izpratne par krākšanu un OMA, lai spētu veiksmīgi veikt precīzu diagnostiku un izstrādātu katram pacientam individuālu ķirurģijas plānu, ja konkrētajā gadījumā operācija ir iespējama. Veiksmīgas ķirurģijas pamatā ir rūpīga pacientu atlase. OMA un krākšanas gadījumos ķirurģiju iesakām kā ārstēšanas veidu, ja citas ārstēšanas metodes nevar pielietot vai pacients vēlas operāciju un pēc izmeklējumu veikšanas konstatēts, ka operāciju ir iespējams veikt.
CPAP terapijas aparāti (Continuous Positive Airway Pressure) ir domāti vidēji smagu un smagu miega apnojas formu ārstēšanai. Tās ir nelielas ierīces, kas ar vieglas gaisa plūsmas palīdzību novērš krākšanu un elpceļu nosprostošanos. Iekārta pilnībā pārtrauc krākšanu un apnojas epizodes, bet ne visi cilvēki spēj pierast pie ierīces. Jo smagāka miega apnojas forma, jo vieglāk ir pierast pie CPAP terapijas.
